Saņemot vēstules no vīra, viņa saprot, ka viņas pienākums ir gaidīt, nevis aiziet pie cita, kā to vēlētos sirds, viņa cenšas notušēt jūtas pret Rūdolfu, taču tas neizdodas. Kad beidzot sieviete apjauš to, ka turpmāk tā vairs nedrīkst norisināties, jo arī vīra pusmāsai ir iepaticies Rūdolfs, viņa cenšas vīrieti atraidīt: „Nebūsim laimīgi! Nekad! Divi vien mēs nekad nebūsim!” Protams, viņai tas izdodas, bet tajā pašā mirklī Vija vēlas, lai Laura būtu laimīga un viņai nesāpētu no ilgās gaidīšanas, viņa skrien pakaļ vīrietim, taču velti, jo kungs spēja atteikt tikai: „Zivis šeit neķeras”. Vija bija tik dusmīga, ka vienīgais, ko spēja izdarīt bija izdemolēt virtuvi, tad arī Laura saprata, ka nu vairs viņai nav nekā, ka viņa nav bijusi godīga arī pret savu vīru, jo spēja krist cita vīrieša kārdinājumam.…
