Izmeklēšana metodiku noteic arī pēc nozieguma vietas, piemēram, noziegumi, kas izdarīti atpūtas kūrortos, ieslodzījuma vietās, dzelzceļa transportos, lauku apvidos, pilsētās, bruņotajos spēkos u.c. Izmeklēšanas metodikas īpatnības piemīt izmeklēšanai arī gadījumos, kad noziegumu ir izdarījusi kāda konkrēta personu kategorija, piemēram, īpašu izmeklēšanas metodiku mēdz pielietot nepilngadīgo noziegumos, grupu noziegumos, recidīvistu noziegumos u.c.
Izmeklēšanas situācijas ir ziņu kopums par noziedzīgu nodarījumu un tā apstākļiem kādā izmeklēšanas stadijā. Izmeklēšanas situācijas var būt dažādas, piemēram, mēdz būt noziegumi, kas ir pastrādāti tādos apstākļos, par kuru skaidrību policijai nav šaubu, kā arī ir zināms nozieguma izdarītājs. Šāds noziedzīgs nodarījums ir izdarīts acīmredzamības apstākļos un šāda nozeiguma izmeklēšana nesagādā lielas problēmas. Taču pastāv arī tādi noziegumi, kuri izmeklētājam nav tik labvēlīgi, kā iepriekš minētie nozieguma veidi. Šādi noziegumi ir netklātie noziegumi, kuros trūkst ziņu par nozieguma subjektu, lai arī ir apzināts nodarījuma fakts. Šādos gadījumos ir iespējams minimāls informācijas apjoms, piemēram, ir zināms tas, ka ir notikusi slepkavība, bet pārējās informācijas nav. Līdz ar to šis nozieguma veids varētu tikt uzskatīts par noziegumu, kuru vajag ne tikai izmeklēt, bet arī atklāt.
…
