Vispārīgās valstzinātnes eksāmena jautājumu atbildes

1.Interešu daudzveidības problēmas demokrātiskās sistēmās
Demokrātijas teorētiskās koncepcijas trūkumi
Demokrātija ir ne vien politiskais režīms, bet arī attiecīgs dzīvesveids, kas balstās uz saprašanu. Līdz ar to demokrātija ir nepatstāvīga un trausla, tāpat kā viss nepārtrauktā kustībā esošais un pārmaiņām pakļautais; -grūti pieņemt lēmumu par spēka pielietošanu demokrātijas aizsardzībai; -nereti sociālā un idejiski politiskā sabiedrības diferenciācija rada tādu plurālismu, kad pat, ielaižoties kompromisos, grūti noteikt to vairākumu, kura griba būtu jārealizē valsts politikā./// Demokrātija veicina masu politisko aktivitāti, kas var būt gan konstruktīva, gan destruktīva (graujoša). Demokrātiskais režīms valstī var pāriet anarhijā, haosā, un sabiedrība var kļūt nepārvaldāma. Var izveidoties bīstams stāvoklis – “pūļa vara”. // Politiskā vara demokrātisku vēlēšanu rezultātā var nonākt pretrunā ar kompetenci un profesionālismu politikā..// Demokrātijas īstenošanu traucē: 1. Vāja ekonomiskā bāze; 2. Sociālās problēmas; 3. Zema politiskā kultūra un atbildība valstī kopumā; 4. Sabiedrības šķelšanās naidīgās grupās.// Demokrātiskajā režīmā grūti novērst varas ļaunprātīgu rīcību: demagoģiju, manipulāciju ar sabiedrības domu, korupciju.
Kāpēc demokrātija šķiet pievilcīga
- varas sist tiesiskums ir autonoms, jo balstās uz brīvām vēlēšanām; -sabiedrības struktūra ir heterogēna- neviendabīga, jo sastāv no dažādiem politiskiem virzieniem, kas veido politisko konkurenci, cīnoties par valsts varu.; -Valsts iekārtas organizācija ir plurālistiska, jo pārstāv visus demokrātiski ievēlētos politiskos spēkus; -Tiesu sistēmas nozīme un vērtība ir nesatricināma.
Demokrātijas kritika no totalitāriskā viedokļa
Draudi demokrātijai: -Nopietnus draudus demokrātiskai iekārtai rada ekonomiskā neveiksmes. Nepareizi situāciju risinājumi, kā arī ilgstošā sliktā saimnieciskā konjunktūra veicina sabiedrībā tik lielu saspīlējumu un neapmierinātību, ka to var izmantoto demokrātijas pretinieki, lai to gāztu.; -Draudus rada arī kara briesmas. Kara apstākļos var rasties bažas vai demokrātijas brīvības netiks izmantotas, lai vājinātu valsts aizsardzības spēkus.; -Demokrātiskā iekārta vāji pacieš iekšējās cīņas uz etniskā, rasu vai reliģiskā pamata.

2.Sociālie veidojumi un to pazīmes.
Sociālie veidojumi- indivīdu kopas jeb struktūrvienības. Analizē sociālos veidojumus kā sistēmu, lai analizētu valsti. Sistēmu raksturo 3 pazīmes: 1) elementu kopums, kas pieder sistēmai. Indivīdi, kas veido attiecīgo sociālo veidojumu; 2) attiecības starp elementiem; 3) robežas, kas sistēmu nodala no pārējām sistēmām. Tās lielā mērā nosaka sociālā kultūra. Katrā sabiedrībā ir vairāki mazi sabiedrības veidojumii. Sociālajā veidojumā katram indivīdam ir noteikta loma- tiesības un pienākumi, kādus sabiedrības grupas mums dod. Lomas dod mums tiesības, taču uzliek arī pienākumus. Ir stabili stereotipi, kā šīs lomas realizēt dzīvē, loma prasa lielu atbildību no cilvēkiem. Sociālais veidojums kā attiecību struktūra ir sarežģīts, savstarpēji saistīto lomu un to savstarpējo attiecību tīkls. Pēc personu realizētajām sociālajām lomām notiek diferenciācija.
…