Kop piedāvājumam no piedāvājuma ir būtiska atšķirība, kop piedāvājumu nav iespējams tik vienkārši prognozēt. Jo nacionālajam ražošanas un pakalpojumu apjomam mainās izmantotais ražošanas resursu daudzums arī to konkrētā atdeve un sakarā ar to mainās arī visas ražošanas izmaksas. Kop piedāvājuma līkne pārstāv visai sazarotu daudzfaktoru modeli, kur piedāvājums pateicoties motivācijas daudzveidībai, grafiski pieņem sarežģītas formas. Tieši tāpēc arī veidojas divu fronšu nesaskaņas un nespēja vienoties (starp klasiķiem un Keinsistiem). Klasiķi vadās pēc tā, ka tirgus regulēšanā, tirgus "neredzamā roka", visas tautsaimniecības mērogā spēj panākt pilnu nodarbinātību vai visai zemu bezdarba līmeni un līdz ar to tādu kop piedāvājuma apjomu, ko noteiktā laika posmā nav iespējams palielināt. Cenu kāpums kop piedāvājumu nepalielinās, jo visas jaudas kā arī darbaspēks jau ir pilnīgi noslogotas. Klasiku loģika grafika atspoguļosies kā vertikāla līnija (apjoms konstants).…
