Secinājumi
1. Literāra valoda ir visas tautas kopējais pilnīgākais valodas paveids, kam ir sava rakstu forma un ko apzināti veido un kopj valodas meistari – valodnieki.
2. Neliterārā valoda ietver visu valodas apakšsistēmu īpatnības, kas atšķiras no vispārpieņemtajām literārā lietojuma normām, ieskaitot arī valodas kļūdas un runas negludumus.
3. Neliterārās nedialektālās leksikas slāņu nošķīrums nav stabils.
4. Slengs ir savdabīgs valodas apakšstils, kam raksturīgs specifisku vārdu un vārdu savienojumu lietojums ar emocionāli vai stilistiski ekspresīvu nokrāsu, nereti, bet ne vienmēr ar zemu sociālo prestižu un vairāk vai mazāk izteiktu negatīvu attieksmi jeb odiozumu.
5. Slenga leksikas elementi ir gan vispārlietotā, gan arī atsevišķu sociālo un profesionālo grupu izmantotā neliterārā nedialektālā leksikas, kas bieži ir emocionāli ekspresīva un parasti funkcionē neoficiālos saziņas apstākļos.
…
