Par vienu no galvenajiem Žečpospolitas sabrukuma iemesliem var minēt muižnieku „zelta brīvību”, kas viņiem deva tiesības neatzīt nekādas autoritātes un neatzīt arī tautas masām nekādu tiesību. Pēc (Polijas) konstitūcijas, muižniekiem bija tiesības pretoties ieročiem pret valdnieku, ja viņa rīcība apdraudēja nāciju, t.i. muižnieku brīvību. Praksē šīs tiesības izvērtās par jebkuru dumpja legalizāciju, un katrs piedzēries šļahtičs varēja dumpoties, labi zinādams, ka paliks nesodīts, jo „taisnības iemeslu” vajadzības gadījumā varēja vienmēr sameklēt. Tāpēc „sīkie dumpji” bija ikdienišķa parādība. Lielākos dumpjus organizēja vairāki kārtas brāļi, kas jutās kopēji aizskarti savās tiesībās. Šādas apvienības, jeb konfederācijas, kuru locekļi gribēja un bija gatavi savas tiesības aizstāvēt ar ieročiem, kaimiņvalstu rokās bija lielisks ierocis sev izdevīgu mērķu sasniegšanai. …
