Alkoholisms ir pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību un kaitē darba, sadzīves un materiālās labklājības apstākļiem. Medicīniskā nozīmē alkoholisms ir nepārvarama, nekontrolējama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem.
Alkoholisms, arī alkohola atkarības ir slimība, kurai raksturīgi sekojoši simptomi:
Alkas- nepārvarama vēlme lietot alkoholiskos dzērienus, tieksme uz tiem, kam lielāks alkohola procents.
Kontroles zaudēšana- iesakot dzert cilvēks vairs nespēj apstaties.
Fiziska atkarība- atturēšanās simptomi: nelaba dūša, pastiprināta svīšana, ķermeņa trīce, nervozitāte.
Panesamība- nepieciešamas lielākas devas, lai iestātos reibuma stāvoklis.
Alkoholismam izšķir 3 stadijas:
I jeb neirastēniskā stadija parasti rodas pēc 1-5 gadus ilgas sistemātiskas alkohola lietošanas (visbiežāk 21-25 gadu vecumā). Tā ilgst 1-3 gadus. Raksturīga ir tieksme pēc alkohola - tiek izmantotas un meklētas jebkuras iespējas iedzert. Ir pieradums pie lielām alkohola devām, kas neizsauc vemšanas aizsargrefleksu. Ir tieksme piedzerties līdz smagai reibuma pakāpei, bez tam sākas dzeršana vienatnē. Šai stadijā abstinence vēl nav radusies, un dzeršana neturpinās ilgāk par vienu dienu.
…
