Drāmai kā metodei pievēršama uzmanība, jo tā palīdz ne tikai labāk izprast literāro darbu (tēlu rīcību, raksturus utt.), bet arī iesaista skolēnus aktīvā darbībā. Jēkabpils Poļu pamatskolas direktore Elita Krūza atzīst: „Drāma ir vispusīgas bērnu un jauniešu personības attīstības metode. Tā rada apstākļus katra skolēna spēju atklāšanai.”1 Tomēr skolā šī metode netiek pilnvērtīgi izmantota vai netiek izmantota nemaz. Praulienas pamatskolas skolotāja Vija Miška apliecina, ka drāmas nodarbības notiek daudzās Eiropas valstu skolās, taču „Latvijā drāma kā mācību priekšmets vispārizglītojošo skolu Valsts mācību plānā nav iekļauta”.2 Drāma kā metode pārsvarā tiek izmantota skolas teātra pulciņos vai arī dažādu stundu ietvaros tiek izmantots kāds elements, detaļa no šīs metodes. Pastāv divi drāmas veidi:
„kā viena no didaktiskajām metodēm tiek izmantota dažādos mācību priekšmetos;
kā atsevišķs priekšmets, nereti saukts par „dzīves treniņu”, parasti tiek izmantots ārpusklases darbā.”…
