Pirms sāku runāt tuvāk par Vecā Stendera izpratni par dabaszinātnēm, nedaudz gribu raksturot “Augstu gudrību grāmatu”, kas savā ziņā pretendē uz enciklopēdijas statusu. Šobrīd tai pārsvarā ir tikai kultūrvēsturiska nozīme kā pirmai enciklopēdijai latviešu valodā. Tā nekad nav arī pretendējusi uz zinātniskas enciklopēdijas statusu, kā tas bija ar citām 17.-18.gadsimtā iznākušajām enciklopēdijām Eiropā, jo īpaši Francijā. “Augstas gudrības grāmata” ir adresēta zemniekiem, tātad cilvēkiem ar samērā zemu izglītības līmeni. Šī iemesla dēļ tai ir populāri skaidrojošs, vienlaicīgi tā ir arī interesanta lasāmviela. No mūsdienu viedokļa raugoties, tā vairāk atgādina bērnu enciklopēdiju vai dabas mācību grāmatu jaunāko klašu skolēniem, kurā autors cenšas iepazīstināt ar dažādām dzīves reālijām.
Salīdzinājumam es vispirms atvēru pēdējo Latvijā izdoto plašāko enciklopēdiju – “Latvijas PSR Mazo enciklopēdiju” un ielūkojos, kā tajā tiek skaidroti jēdzieni daba un dabaszinātnes. Par jēdzienu daba pastāv trīs skaidrojumi. Šeit gribu minēt divus, kuriem ir vistiešākā saikne arī ar Vecā Stendera izpratni:
1. Īstenība tās materiālo kustību formu kopumā. Jēdziens daba šajā nozīmē saplūst ar matērijas, esības, visuma, universa jēdzieniem.
2. Nesocialā realitāte, dabaszinātņu izziņas objekts. Priekšstats par dabu pilnveidojas atbilstoši šo zinātņu attīstībai.
…
