Lai nodrošinātu iekļaujošu izglītību, nepietiek ar to, ka visi bērni tiek uzņemti skolā – skolai ir nepieciešama piemērota infrastruktūra, atbalsts (dažādos līmeņos – politisks, likumdošanas, finansiāls, metodisks), kā arī skolā ir jāstrādā profesionāliem, izglītotiem pedagogiem un atbalsta personālam, kas zina un prot nodrošināt katra bērna izglītošanās vajadzības un attīstību. Pārdomājot šo tēmu, es piekrītu Pelču Speciālās internātpamatskolas direktores Ināras Oļenas viedoklim, ka ir jāizvērtē ar cik lieliem attīstības traucējumiem bērnus ir iespējams integrēt vispārizglītojošā mācību iestādē un ar kādiem traucējumiem varētu būt piemērotāka speciālās izglītības iestāde. Uzskatu, ka iekļaujošā izglītība var būt piemērota tikai bērniem ar viegliem attīstības traucējumiem, bet bērnus ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem būtu teju neiespējami integrēt. Šajā jautājumā ļoti būtisks ir arī katra bērna vecāku viedoklis. Vecākiem ir jāizvērtē un jāpieņem lēmums vai viņu bērns labāku izglītību gūtu vispārizglītojošā vai speciālajā skolā. Domāju, ka mūsdienu sabiedrība vēl nav pietiekami sagatavota pieņemt bērnus ar speciālām vajadzībām kā līdzvērtīgus. Arī izglītības sistēma vēl ir ceļā uz veiksmīgu iekļaušanas procesu. …
