Vispār esmu sapratusi sakarību- jo ilgāk es dzīvoju, jo labāk es iepazīstu, iemīlu sevi, atrodu to, kas man padodas un patīk, kur gūstu piepildījumu, es vairāk saprotu, iemācos. Sanāk, ka dzīve ir tāda augšana, arvien baudpilnāka. Vismaz man. Tāpēc man ir ļoti interesanti dzīvot, domājot- kā diez būs tālāk? Sanāk, ka dzīvoju sajūtu dēļ. Notikumi mainās- sen atpakaļ gaidīju pirmo skūpstu, pirmo iemīlēšanos, tagad man liekas interesanti dzīvot vien tāpēc, ka gribas taču uzzināt, ko es darīšu pēc divdesmit gadiem, kas es būšu par cilvēku, ko es sasniegšu, kādi būs mani bērni...…
