Ludvigs van Bēthovens

Ludviga van Bēthovena (1770-1827) radošais darbs sākās franču buržāziskās revolūcijas laikā, kas sludināja brīvības, brālības un vienlīdzības idejas. Arī mūzikai radās jauns uzdevums – aicināt uz cīņu, apdziedāt brīvību un uzvaru. Bēthovens savā mūzikā ietvēra šo jauno, cildenām idejām bagāto saturu un kā arī meklēja jaunus mūzikas izteiksmes līdzekļus. Viņa mākslā klasiskās mūzikas izpausmes (sonāte, simfonija, koncerts u.c.), rada visspilgtāko izpausmi.

Ludvigs van Bēthovens ir dzimis nelielā vācu pilsētiņā Bonnā. Ludviga bērnība bija smaga, ģimeni bieži piemeklēja trūkums, jo tēvs, galma kapelas korists, parasti visu nopelnīto naudu nodzēra. 11 gadu vecumā Ludvigs sāk pelnīt pats, spēlēdams galma orķestrī. Pēc dažiem gadiem viņš jau varēja aizvietot savu skolotāju – ērģelnieku. Kad Bēthovenam bija septiņpadsmit gadu, viņš zaudē savu māti un kļūst par ģimenes apgādnieku un rūpējas par jaunākajiem brāļiem.[5:1]
1789. gadā norisinājās Francijas revolūcija, tika pasludināta brīvība, vienlīdzība, visu cilvēku brālība. Pret karaļa varu bija sacēlusies tauta, kas izraisīja Bēthovenā kvēlu atbalsi. Šiem ideāliem viņš palika uzticīgs visu mūžu. Tikšanās ar Jozefu Haidnu, kurš brauca cauri Bonnai, nostiprināja lēmumu doties uz Vīni, lai mācītos pie izcilā komponista. 1792.gadā 22 gadus vecais komponists ieradās Vīnē, kur nodzīvija līdz pat mūža galam. Tajā laikā Vīne bija viens no lielākajiem mūzikas centriem ne tikai Austrijā, bet visā Eiropā. Turp devās tā laika labākie komponisti un mākslinieki. Uz Vīnes teātra skatuves tika uzvestas operas, koncertos skanēja simfoniskie un kamermūzikas skaņdarbi. Savā starpā sacentās atskaņotājmākslinieki virtuozi. Šeit dzīvoja un komponēja pasaulē pazīstamie Haidns un Mocarts.
Ap 1800. gadu, kad Bēthovena vārds bija kļuvis slavens, jauno komponistu piemeklēja milzīga nelaime – viņam sāka pasliktināties dzirde. Sākumā šo faktu viņš vēlējās slēpt un to uzticeja tik sev vistuvāk esošajiem cilvēkiem. Viens no tiem bija arī Kurzemes mācītājs Amenda. Smagi pārdzīvodams savu slimību, Bēthovens rakstīja testamentu. Milzīgā dzīvotgriba, mīlestība pret mākslu un cilvēkiem Bēthovenam palīdzēja pārvarēt ieilgušo izmisumu. Cīņu ardzīves grūtībām, gribasspēka uzvaru, viņš atspoguļoja arī daudzās savās simfonijās un citos darbos, šis periods tiek uzskatīts par Bēthovena spēcīgāko laiku, jo viņš mākslai atdeva pilnīgi visu.

…