Vērtējums:
Publicēts: 11.11.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 1.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 2.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 3.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 4.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 5.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 6.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 7.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 8.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 9.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 10.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 11.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 12.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 13.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 14.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 15.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 16.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 17.
  • Referāts 'K.Levina vadības stili', 18.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Vadīšana    5
2.  Vadīšanas stili    9
2.1.  Autoritārais vadības stils    12
2.2.  Liberālais vadības stils    14
2.3.  Demokrātiskais vadības stils    15
  Secinājumi un priekšlikumi    17
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    19
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Ar dažādiem vadības stiliem ir iespējams panākt vajadzīgos rezultātus, sasniegt izvirzītu mērķi vai arī uzlabot (vai sagraut) līdzās esošu cilvēku attieksmi pret sevi kā līderi. Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi, kādu vadības stilu izvēlas konkrētās iestādes vadītājs. Vadītājs ir persona, kas oficiāli veic grupas vadīšanu un tās darbības organizēšanas funkcijas. Viņš ir juridiski atbildīgs par grupas darba rezultātiem tās instances priekšā, kura viņu ir iecēlusi. Jums jāņem vērā šādi pamatfaktori: kādi cilvēki jums ir jāvada un kāda veida uzdevumi viņiem ir jāveic. Vadoties pēc šīs informācijas, vadītājs var izvēlēties atbilstošākos vadīšanas stilus.
Jāatzīst, ka vadības iedalījums trijos stilos pie mums ir plaši pazīstams, taču nākas saskarties ar maldīgu kā pašu stilu, tā arī to nozīmīguma uztveri, kā arī tāds izdomājums, ka visizplatītākais ir demokrātiskais stils, bet autoritārais stils sastopams izņēmuma gadījumos. Bieži vien uz vadības stiliem attiecina tādu iedalījumu kā „labie” un „sliktie”. Parasti demokrātiskais stils kā tas „labais”, bet autoritārais kā tas „sliktais”, lai gan ne par vienu stilu nevar šādi spriest. Arī pati vadības stila atpazīšana nereti ir nepareiza, jo visbiežāk tiek uzskatīts, ka laipna izturēšanās ir demokrātiskā vadības stila iezīme, bet vēsa un atturīga attieksme – kā autoritārā. Kā jau mēs zinām vadības attiecības ar darbiniekiem ir svarīgs kritērijs, bet mazāk svarīgi, lai atšķirtu vadības stilus.
Vadības stils ir atkarīgs arī no darbinieku profesionālās kompetences līmeņa un pienākuma izjūtas. Piemēram, zems kompetences līmenis un nepietiekama atbildības izjuta prasa autoritāro stilu. Efektīvi vadītāji apzinās, ka pastāv daudz dažādu vadīšanas stilu un ir nepieciešams izvēlēties piemērotāko no tiem atkarībā no situācijas.
Taču daudzi vadītāji nevēlas izkopt savu vadīšanas stilu, jo to uzskata par neatņemamu personības daļu. Tikai stipra griba, vēlme mācīties dod iespēju papildināt savu ikdienas rīcību un iespējams izmainīt savu noteicošo stilu. Neviens vadītājs nav nevainojams, ikvienam jāmēģina savus trūkumus novērst un attīstīt savas priekšrocības. Tas ir jāpieņem kā izaicinājums savas attīstības plānošanā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants