Manuprāt labākais veids ir publiskais testaments, jo tad ir mazāka iespējamība, ka tas tiks apstrīdēts, jo šādi tiek ievērota visa procedūra un apstrīdēt var tikai tā īstumu. Es saprotu, ka arī privātie testamenti ir pietiekami populāri un viens no faktoriem ir tas, ka par par to nav jāmaksā, bet tas rada lielākas bažas pie mantojuma sadalīšanas procesu, ja kāds no mantiniekiem nebūs apmierināts. Ja ģimene ir pietiekami saliedēta un radinieki nav „izmētāti” pa visu pasauli, tad testaments var būt privāts un nekādas problēmas nesagādāt, pie nosacījuma, ka aptuveni visiem ir skaidrs kāpēc mantojums sadalīts tieši tā vai šādi.
Kopumā var secināt, ka ja netiek ievēroti visi priekšnosacījumi taisot testamentu, tad to apstrīdēt ir vienkārši un pierādīt arī nav nemaz tik sarežģīti. Ļoti svarīgi ir testamentā norādīt neatraidāmos mantiniekus, jo tiem pienākas 50%, ja mantu novēlēt negrib, tad jānorāda svarīgi iemesli un ar pāris nesvarīgiem faktiem nepietiks. Neatkarīgi no tā kā savā dzīvē ir palīdzējuši mantinieki testatoram tie manto vienādās daļās.
…
