1.Eiropas Parlamenta vēlēšanas: nacionālā vai Eiropas sāncensība?
Ar gadiem ir pierādījies, ka Eiropas Parlamenta vēlēšans ir tikai otrreizējas uz zemāka līmeņa vēlēšanas nacionālajā kontekstā. Tas notiek tāpēc, ka priekšvēlēšanu kampaņa ir par iekšpolitiskām problēmām, par nacionālajām partijām un cīņu par vietu nacionālajā valdībā, šajā gadījumā uzvara ir mērķis, kas valdošajām partijām ir jāizdara, lai paliktu valdībā. Turklāt šāda pati attiesme ir saskatāma arī no vēlētāju puses, kuri šīs vēlēšanas uzskata arī par otršķirīgām. Pēc patiesības būtu jābūt tā, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanām būtu jābūt Eiropeiskai sacensībai, taču dzīvē tā bieži nav, jo pārsvaru vēlētāju acīs gūst nacionālās vērtības pie kurām apelē partijas. To pierāda pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās piedalījās Latvija, tajās vislielāko balsu īpatsvaru iegūva nacionālālistiska partija „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Tā kā jaunās Eiropas Savienības valstis ir vēl jaunas un tās vēl nav nostabilizējušās, tām vēl jūtamas bailes par savu nākotni, par savu identitāti, tāpēc Eiropas Parlamenta vēlēšanās partijas bieži apelē tieši pie šīm jūtām. Turklāt vispārpieņemts fakts ir tāds, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir kā protesta balsojums pret valstu valdībām, tēpēc tieši šajās vēlēšanās tiek balsots par tām partijām, kuras ir mazas un atrodas opozīcijā, vai arī vispār neatrodas valdībā.1 Par šīm partijām tiek arī balsots tāpēc, ka tādējādi tie balso pret Eiropas Savienību kā tādu, tā ir kā attieksmes paušana valsts valdībai.…
