Senlatviešu kāzas jeb vedības ir viens no visnozīmīgākajiem godiem latviešu dzīvē. Ar vedībām tiek iezīmēts jauns posms cilvēka dzīvē, kad no neprecēto kārtas pāriet jaunā – precēto - kārtā. Vedības ir visvairāk apdziedātais mūža gods, kas izdarību daudzumā , tradīciju kuplumā un līksmībā pārsniedz visus pārējos latviešu godus un svinības.
Senās kāzas visbiežāk notika rudenī, kad lauku darbi pabeigti un apcirkņi pilni ar labību (senāk dzīve bija pakartota tieši lauku darbiem, kas bija neatņemama senlatviešu dzīves sastāvdaļa). Tās varēja notikt parasti tikai laimīgās dienās: otrdienā, ceturtdienā, sestdienā vai svētdienā, visbiežāk ceturtdienā. Precības bija jādzer tikai pilnā mēnesī, lai jaunajam pārim būtu laimīga un bagāta dzīve. Pie tam, ja precinieki līdz Miķeļiem nav atbraukuši, tad tajā gadā apprecēties meitai vairs nav cerību. Precinieki jāgaida atkal nākamo gadu. …
