Ārējā jeb starptautiskā tirdzniecība mūsdienās kļūst arvien svarīgāka jebkuras nacionālās ekonomikas sastāvdaļa.
Starptautiskā tirdzniecība plašākā nozīmē ietver norises gan preču un pakalpojumu, gan kapitāla un finanšu, gan darbaspēka tirgos.
Eksports – iekšzemē saražoto preču un pakalpojumu realizācija ārzemniekiem jeb patērētājiem ārvalstīs.
Imports – ārzemnieku darba produktu, preču un pakalpojumu patēriņš neatkarīgi no tā, kur tie ražoti – ārzemēs vai Latvijā. Importu var skaidrot arī šādi – Latvijas mājsaimniecību, uzņēmumu, valdības u.c. izdevumi par ārzemēs ražotām precēm un pakalpojumiem.
Eksports
Grupas, kuru realizācija ārvalstīs ir nepieciešama1:
1.resursu tik daudz, ka valstī tos nevar izlietot;
2.resursu tik daudz, ka pietiek pašu patēriņam un paliek pāri;
3.rūpniecības uzņēmuma ražošanas apjomi ir izdevīgi, ja līdztekus iekšējam var izmantot plašu ārējo tirgu;
4.pietiekoši liels apjomos, ka daļu produkcijas var realizēt ārvalstīm.
Imports
No valsts viedokļa preču imports ir nepieciešamība pēc tādām precēm, kuras2:
valstī neražo nemaz;
valstī ražo, bet nepietiekamos apjomos;
valstī vēl nepazīst, taču tehniskās revolūcijas apstākļos tās sāk ražot ārvalstīs un var importēt.…
Apskatītā referāta tēma ir aktuāla, ņemot vērā faktu, ka pasaule arvien vairāk pārveidojas par globālu tirgu. Pasaules preču tirgus tradicionāli tiek identificēts ar starptautisko tirdzniecību, kas ir kādas valsts eksports un imports. Tirgus konkurences mehānisms šajā gadījumā nosaka vienas vai otras preces ražošanas efektivitāti, kas attiecināma nevis uz vienu uzņēmēju vai firmu, bet gan valsti kopumā. Nacionālo ražotāju radošās darbības produktivitātes robežas no vienas puses un valsts iedzīvotāju pirktspēja no otras puses, kļūst par noteicošajiem faktoriem starpvalstu tirdzniecisko attiecību veidošanā. Tāpat kā liela daļa Latvijas uzņēmumu iepērk izejvielas, iekārtas un materiālus ārvalstīs, lai ražotu galapreces, tāpat arī citas valstis iepērk izejvielas, materiālus un iekārtas no Latvijas. Mūsdienās starptautiskie sakari kļuvuši par ikdienišķu parādību. Referāta “Latvijas ārējās tirdzniecības raksturojums ar kaimiņu valstīm – Lietuvu un Igauniju”: • Pētījuma objekts – Latvijas ārējā tirdzniecība; • Subjekts – eksporta un importa struktūra un dinamika laika posmā no 2003. – 2008. gadam ar Baltijas valstīm; • Mērķis – apkopot un izanalizēt LR eksporta rādītājus un ikgadējos datus šajā laika periodā; • Uzdevumi – 1) Izpētīt nepieciešamos ārējās tirdzniecības rādītājus par laika posmu no 2003. – 2008. gadam ar Lietuvu un Igauniju; 2) Iezīmēt galvenās ārējās tirdzniecības tendences; 3) Izdarīt secinājumus. Darbā tiek izmantoti dažādi informatīvie resursi: • LR statistikas krājumi; • Mācību literatūra par ārējās tirdzniecības teoriju; • Centrālās Statistikas pārvaldes mājas lapā www.csb.lv publicētie dati; • Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. • Dažādi interneta resursi;
