Cilvēks nedzīvo pasaulē viens pats, bet gan kopā ar citiem līdzcilvēkiem. Kopējā darbā, sadzīvē, sarunās notiek apmaiņa ar informāciju, idejām, emocionālo pieredzi, tiek salīdzināti vērtējumi un izkopta prasme rīkoties saskaņoti u.c. Jau senie grieķi uzskatīja, ka cilvēks ir “sabiedrisks dzīvnieks”.
Vēsturiski nosacītu indivīda un sabiedrības mijiedarbības procesu, kurā veidojas un attīstās cilvēka dzīvei sabiedrībā nepieciešamo personisko sociālo iezīmju un orientieru kopums, un tiek iegūta individuālā sociālā pieredze sauc par indivīda socializācijas procesu (no latīņu valodas socialis sabiedrisks). Socializācijas procesā no vienas puses, notiek jau pastāvošo sociālo saišu, vērtību, normu, darbības veidu, komunikatīvo attiecību apgūšana, no otras puses, vienlaikus noris šo saišu “atražošana” sociālajā darbībā. Socializācija aptver visus kultūras, apmācības un audzināšanas procesus, ar kuru palīdzību cilvēks iegūst sociālu dabu un spēju piedalīties sabiedrības dzīvē.…
