Politiskā aktivitāte Latvijā savu kulmināciju sasniedza laika periodā no 1987. līdz 1991. gadam. Principā, politiskie zinātnieki šo periodu sauc par “trešo pamodināšanos” (The Third Awaking). Pirmās divas “pamodināšanās” notika, kad latviešu etno-kulturālā apzināšana un, kad Latvija pirmo reizi proklamēja savu neatkarību 1918. gadā.
Latvijas iedzīvotājiem šajā laika periodā (“trešā pamodināšana”) pirmo reizi pēc 50 gadīgās PSRS okupācijas parādījās iespēja un spēja iegūt valsts neatkarību kā de facto, tā arī de jure. Iespēja parādījās līdz ar vairāko reformu iesākšanu Padomju Savienībā. Savukārt reformas aizsākās līdz ar Mihaila Gorbačova atnākšanu pie varas. Viņš bija plānojis paātrināt demokratizācijas procesu PSRS. Daļēji viņam izdevās. Bet tādējādi viņš pazemināja Padomju Savienības spēku un ietekmi pasaules politiskajā skatuvē. Līdz ar to, ka Padomju Savienība kļuva daudz vājākā, Rietumi sāka vairāk spiest uz to. Šajā situācijā Latvijai izdevās veiksmīgi proklamēt savu neatkarību, jo Rietumi vienbalsīgi šo gājienu atbalstīja un PSRS nebija pietiekami spēcīgā, lai tam pretoties.…
