Kad zemnieks nonāk pilsētas vidē, viņu pāršalc savādas un vēl neizjustas emocijas un nesaprotamas izjūtas. Apkārt daudz cilvēku, skaņu, jaunas smaržas, straujš un ātrs dzīves ritms, kas katram indivīdam ir atšķirīgs – savs, individuāls. “Cilvēku saradās arvien vairāk un vairāk, balsu bija tik daudz, ka es vairs nespēju iegaumēt, ko teicis viens un tas pats cilvēks, bet ko runā kāds cits; [ .. ] “ [ 1; 84 ]
Zemniekam pilsētas dzīve ir sveša, tāpat kā pilsētniekam būtu sveša lauku dzīve. Bet pie visa var pielāgoties. Ir jāpielāgojas! Zemnieku apņem zinātkāre, jauna patvēruma meklējumi un satiktā mīlestība, kura vairāk bija kā ilūzija. “ Savu mūžu neko tik daiļu nebiju redzējis. Visas manas cienītās viņai līdzās izskatītos pēc zemākas pakāpes dzīvības formām.” [ 1; 88 ] Beigās dzīve jau saliek visu pa plauktiņiem, parādās ģimene, kopīga mājvieta, bet vēl joprojām …
