-
Lietuvieši kā mazākumtautība mūsdienu Latvijā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Tiesiskā bāze lietuviešu minoritātes integrācijai Latvijā | 4 |
| 1.1. | Valsts programma "Sabiedrības integrācija Latvijā" | 4 |
| 1.2. | Eiropas Padomes Vispārējās nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas ratifikācija | 5 |
| 1.3. | Valsts valodas likums | 6 |
| 1.4. | Latviešu valodas apguves programma | 6 |
| 2. | Minoritātes Latvijā un pilsonība | 8 |
| 3. | Lietuviešu kopiena Latvijā | 11 |
| 3.1. | Ienākšanas apstākļi Latvijas teritorijā | 11 |
| 3.2. | Lietuviešu raksturojums no 18. gs. beigām līdz 20. gs. sākumam | 11 |
| 3.3. | Lietuviešu raksturojums pirmās Latvijas brīvvalsts laikā | 12 |
| 3.4. | Lietuviešu skaits Latvijā | 12 |
| 4. | Mazākumtautību pašnoteikšanās iespējas | 13 |
| 4.1. | Vispārējais izglītības likums un Izglītības likums | 14 |
| 4.2. | Lietuviešu izglītības iestādes Latvijā | 14 |
| 4.3. | Lietuviešu pašnoteikšanās aktivitātes | 15 |
| 4.3.1. | Biedrības, citas organizācijas un to aktivitātes | 15 |
| 4.3.2. | Kultūras kopas | 17 |
| 4.3.3. | Līdzdalība projektos | 17 |
| 5. | Aptaujas rezultāti | 18 |
| 5.1. | Anketas rezultāti | 18 |
| 5.2. | Interviju rezultāti | 19 |
| Secinājumi | 21 | |
| Priekšlikumi | 21 | |
| Izmantotā literatūra | 22 |
Mūsu valstī kopš tās neatkarības atgūšanas brīža mazākumtautībām ir dotas tādas pat tiesības un iespējas kā Latvijas pamatnācijai – latviešiem. Par lietuviešiem Latvijā var teikt, ka tie ir iekļāvušies integrācijas procesā, un atbilstoši definīcijai, kā tas ir norādīts, var teikt, ka ir iesaistīti kādā kopumā, veselumā. [12] Tikai apvienojot visas mūsu valstī dzīvojošās minoritātes, mēs varam runāt par vienu veselu kopumu – Latvijas valsti un tās pilsoņiem.
Integrācija notiek uz labas gribas pamata un atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Latvija ir pierādījusi, ka tās integrācijas politika ir sekmīga. Šodienas panākumi, kas gūti iepriekšējos valsts neatkarības gados veido stabilu pamatu nākotnei. To apliecina gan darbība, gan valsts mērķprogrammas.
1.1. Valsts programma "Sabiedrības integrācija Latvijā"
Valsts programma "Sabiedrības integrācija Latvijā" (turpmāk Programma) ietver integrācijas politikas tiesisko, politisko, sociālo, izglītības un kultūras dimensiju un vēlreiz apstiprina, ka sabiedrības integrācija ir valdības prioritāte.
No 1998. līdz 1999. gadam valdības pieaicināti eksperti izstrādāja Programmas plānu. Vēlāk Programmas koncepcijas projekts tika nodots apspriešanai sabiedrībā, un tas radīja aptuveni 27 000 priekšlikumu. Tādēļ koncepcijas projekts tika pārstrādāts, un 1999. gada 7. decembrī Ministru kabinets pieņēma valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepciju jaunā redakcijā. Izvērstā Programmas versija, kura iekļauti īpaši prioritāri projekti, tika pieņemta 2001. gada februārī.
Atspoguļojot valdības jauno nostāju pret integrācijas jautājumiem, 2002. gada novembrī tika izveidots Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS). Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu veido vairāk nekā 30 ierēdņi un vairāki konsultanti, kas strādā pie dažādu ar integrāciju saistītu jautājumu risināšanas. Pēc 2006. gada Saeimas vēlēšanām 7. novembrī par Sekretariāta ministru kļuva Oskars Kastēns. Sekretariāta uzmanība tiek koncentrēta daudzdimensionāla dialoga veicināšanā starp dažādām tautībām Latvijā. Tā 2006. gadā sekretariāts sadarbībā ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādāja valsts programmu "Čigāni (romi) Latvijā", kura oktobrī tika apstiprināta valdībā.…
Lietuviešu mazākumtautības vēsture un tagadne Latvijā skaidri apliecina, ka tā ir viena no mūsu valsts tradicionālajām minoritātēm, kuras darbība ir bijusi un arī tagad ir ļoti vispusīga –pierādot gan savu dzīvotspēju, gan lojalitāti pret latviešu tautu, kuras zemē tā atrodas. Lietuvieši kopā ar Latvijas igauņiem un poļiem ir nepārprotami pauduši atbalstu latviešu tautas cīņai par neatkarības atjaunošanu, kā arī konsekventi virzījušies uz savu nacionālo organizāciju un izglītības iestāžu atjaunošanu, kas raksturīgi tieši Latvijas vēsturiskajām minoritātēm. [1., 46.lpp.] Nebūdami starp daudzskaitlīgākajām Latvijas minoritātēm, lietuvieši neapšaubāmi ir bijuši un ir vieni no aktīvākajiem, atstājot paliekošas pēdas gan Latvijas vēsturē, gan tagadnē. Lietuviešu nacionālās minoritātes sabiedriskā aktivitāte, sakari ar etnisko dzimteni Lietuvu, kā arī ciešās saites ar Latvijas pamattautu sniedz iespēju Latvijas lietuviešiem pilnībā integrēties Latvijas sabiedrībā, vienlaikus nezaudējot sakarus ar Lietuvu, un joprojām justies piederīgiem gan Latvijas valstij, gan lietuviešu tautas atzaram draudzīgajā Latvijas valstī. Studiju darbam tika izvirzīts mērķis: Izpētīt lietuviešu kopienas pašnoteikšanās iespējas mūsdienu Latvijā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, bija nepieciešams veikt šādus uzdevumus: • Iepazīties ar literatūru par mazākumtautībām mūsdienu Latvijā; • Iepazīties ar lietuviešu minoritātes integrācijas procesiem; • Iepazīties ar mazākumtautību integrācijas procesiem; • Analizēt lietuviešu pašnoteikšanās iespējas pamatojoties uz veikto pētījumu, veicot aptaujas un anketēšanu; • Secinājumi un priekšlikumi. Darba tapšanas gaitā tika atlasīta literatūra par mazākumtautībām mūsdienu Latvijā. Darba gaitā izveidoti 4.attēli un darbam ir 2.pielikumi.
