Nejonizējošais starojums (ultravioletais starojums, infrasarkanais starojums)

Starojums tā veidi.
Ikdienā mēs reti lietojam apzīmējumu „starojums”. Sinonīmi šim jēdzienam ir radiācija, izstarojums. Lietojot šo terminu, visbiežāk iedomājamies ultravioleto, infrasarkano, gamma starojumu un rentgenstarojumu. Protams, asociācijas ir arī ar kodolreaktoriem, kodolieročiem. Tomēr bieži vien vairāk arī par to nezinām. Apmierināmies ar to mazumiņu, ko dzirdam masu saziņas līdzekļos (piem., par ultravioletā starojuma bīstamību) un atceroties fizikas stundās mācīto. Samierināmies ar šīm- virspusējām- zināšanām.
Centīsimies uzzināt vairāk... Kas tad ir starojums? Starojums ir viļņu vai daļiņu izplatīšanās telpā, kam raksturīga starveidīga izplatīšanās no centra uz perifēriju. Starojums iedalās divās galvenajās kategorijās- jonizētajā starojumā un nejonizētajā starojumā.
„Jonizētais starojums ir lielas enerģijas elektromagnētiskais (fotonu) vai korpuskulārais (elektronu, protonu, neitronu, daudzlādētu jonu, kodoldalīšanās šķembu u.c.) starojums, kas spēj vielā izraisīt atomu un molekulu jonizāciju un ar to saistītos sekundāros procesus (izmaiņas ķīmisko, bioloģisko vielu u.c. materiālu struktūrā).” [ 4, 131] Šis starojums ir radioaktīvs. Pie tam radioaktivitāte var būt dabiskā ( -starojums, -starojums, -starojums, X-stari, urāna sāļi u.c) un mākslīgā (ar neitroniem apstarotas vienkāršas vielas).
Nejonizētais starojums ir mazākas frekvences starojums, kura radioaktivitāte (mazās devās) nav kaitīga un enerģija nepārsniedz 12, 4 eV. Pie nejonizētā starojuma pieskaita vairākus starojumus (dažus no tiem apskatīsim turpmākajā tekstā) un arī elektromagnētisko lauku (mikroviļņus, radioviļņus, TV viļņus, radara viļņus, elektriskos laukus (augstspriegums)).
Pārsvarā visi starojumi ir līdzīgi. To piederību vienai vai otrai grupai nosaka frekvence (svārstību skaits sekundē). Frekvence ir mērvienība, kuru lieto starojumu enerģijas noteikšanai. To mēra hercos (Hz) un megahercos (MHz). Frekvence ir savstarpēji saistīta ar starojuma viļņu garumu- jo lielāks viļņu garums, jo mazāk frekvence un otrādi.
Šie lielumi ir saistīti arī ar enerģiju. Jo lielāka ir starojuma frekvence, jo lielāka enerģija un starojums kaitīgāks.

…