Gribētos domāt, ka viņa zināja, ka mēs novērtējam viņas rūpes par mūsu sekmēm, līdz ar to arī mūsu nākotni, bet tās ir tikai manas domas, jo laikam uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi brīži, kad sakām labus vārdus un paldies par rūpēm vairāku gadu garumā mūsu skolotājiem.
Tāpēc katram būtu jāatrod laiks, lai pateiktu saviem tuvajiem, ka mēs novērtējam viņu rūpes, kā arī nebūt vienaldzīgiem un arī pašiem izrādīt, ka arī mums rūp apkārtējo liktenis, jo vienmēr taču atradīsies kāds, kas šīs rūpes novērtēs.
…
