Ar politisko līdzdalību saprot indivīdu iesaistīšanos politiskās aktivitātēs, kuru nolūks ir ietekmēt valsts pārvaldes sistēmu un tās darbību sev vēlamā virzienā. Mūsdienās politiskā līdzdalība tiek uzskatīta par pozitīvu , pat nepieciešamu parādību ikvienā politiskajā režīmā, jo tā netieši demonstrē atbalstu attiecīgajam režīmam. Tādēļ, ne vienā vien demokrātiskā režīmā var novērot piespiedu pasākumus publiskas, redzamas politiskās līdzdalības nodrošināšanai.
Politiskajai līdzdalībai var būt dažādas formas:
konvencionālās jeb tradicionālās līdzdalības formas – piedalīšanās vēlēšanās, darbība politiskajās partijās vai rakstiska sazināšanās ar politiskajiem vadītājiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem.,
nekonvencionālās jeb netradicionālās līdzdalības formas – boikoti, politiskie streiki, demonstrācijas, pilsoniskā nepakļaušanās un līdzīgas darbības. 20. gadsimta otrajā pusē ir strauji pieaugusi nekonvencionālo līdzdalības formu popularitāte. tam par iemeslu ir parasti līdzdalību formu neefektivitāte un vājā ietekme. šādu līdzdalības veidu parasti izmanto cīnītāji par zemeslodes ekoloģiskās situācijas uzlabošanu, nacionālās pašnoteikšanās kustības dalībnieki.
Visizplatītākais politiskās līdzdalības veidi ir piedalīšanās vēlēšanās. Vēlēšanas ir procedūra , kurā visi iedzīvotāji vai to daļa ar balsošanu izlemj , kam uzticēt amatu. No citiem sabiedriskās aktivitātes veidiem atšķiras ar to, ka nav nepieciešama liela dalībnieku iniciatīva: iespēju balsot nodrošina demokrātiska valsts, regulāri rīkodama vēlēšanas. …
