Mēs katrs esam dažādi, mūsu domas ir dažādas, bet Latvija mums visiem ir viena. Tikai katrs mēs šo vārdu sirdī nesam citādi. Arī es, daudzreiz, atrodoties citās valstīs, domāju par Latviju kā par savām mājām. Un laikam jau visvairāk piederīgam šai valstij man liek justies tā sajūta, kad pēc mūsu hokeja spēles uzvaras tiek dziedāta Latvijas himna un pacelts mūsu valsts sarkanbaltsarkanais karogs. Un man nav svarīgi vai šie mači ir Pasaules čempionāts, vai tikai vienkārši draudzības spēles starp valstīm, bet to sajūtu, kad tu pats esi aizstāvējis Latvijas godu un to visu pats piedzīvo- to sajūtu nemaz nevar aprakstīt. Tā ir liela laimes, kopības un lepnuma sajūta, par sevi, saviem draugiem, savu valsti. Tai mirklī es jūtos visvairāk piederīgs šai zemei, šai tautai- tas mani saviļņo līdz pat sirds dziļumiem un dzirdot himnu pat acīs nemanot sariešas asaras.…
