Četras daļas, kuras veido sižetu – Pavasaris, Vasara, Rudens, Ziema. Šīs daļas veido sižeta ritējumu. Laika faktoru ir samērā grūti noteikt. Jo autors konkrētu laiku nav norādījis. Varētu teikt, ka izmantots mītiskais laika ritējums. Bezgalīgs laika ritējums, jo tad kad teksts ir beidzies, tas itkā atkal sākas no sākuma. Ievadā tiek aprakstīti „Straumēni”, kādus tos varētu iztēloties garāmgājējs. Ēkas un darbarīki aprakstīti nevis kā etnogrāfiski priekšmeti, bet gan kā dzīvas būtnes, kuras iekļaujas ģimenes ikdienas gaitās.
Kā jau minēju netiek pieminēts konkrēts laiks, šajā darbā nav vietas krasām izmaiņām, laiks ietver sevī tradīcijas. Darbā pat ir vērojama nepatika pret laika nestajiem jauninājumiem. Liela nozīme tiek uzsvērta tradicionālajam. Tradicionālais tiek uzsvērts ar lielu pozitivitāti. Pagātne spēlē svarīgu lomu caur paaudzēm. Pagātne nav nasta, tā ir ērtība, kas var palīdzēt tagadnes gaitās.
„Straumēnu” māju raksturojums (citāti):
Koki ap Straumēnu mājām ir stādīti, jo tie visi aug kārtīgi-cits ēku galā, cits pie durvīm, cits sētsvidū.
Garā gatve pie kūts bija nostādīta baltajiem vītoliem.
Veci, sarapējuši un caurumaini ozoli bija izrāvuši spēcīgas atvases, kas savukārt jau sāka novecot.…
