Karš sākās ar Austroungārijas ultimāta pieteikšanu Serbijai, pēc 5 dienām (28.07.1914.) tika pieteikts karš, kurā iesaistījās abas trejsavienības, tostarp Krievija, kuras sastāvā toreiz bija Latvijas teritorija. Krievu armijas uzbrukumi Austrumprūsijā bija neveiksmīgi, un 1915. gada pavasarī vācu armija sasniedza Latvijas teritoriju. Aprīlī vācu armija virzījās uz Liepāju un Jelgavu. Vasaras beigās fronte bija pie Olaines un Slokas.
Krievijas valdība paziņoja, ka nekas nedrīkst nonākt vāciešu rokās, tādēļ bija jāizved fabriku iekārtas, saimniecībasun pārtika. Tas, protams, visai negatīvi ietekmēja Latvijas saimniecību. Vidzemes lauki un pilsētas bija pilnas ar bēgļiem.
♦ Nacionālisma piekritēji uzskatīja, ka latviešiem ir jāatbalsta Krievija, turpretī sociāldemokrāti apgalvoja, ka šis karš jāpārvērš par revolucionāru karu un jāgāž valdība.
♦ Kaujās pie Lietuvas un Jelgavas lielu varonību parādīja Daugavgrīvas zemessargu bataljoni. Līdz ar to kļuva populāra ideja, ka latvieši varētu izveidot paši savas karaspēka vienības Latvijas teritorijas atbrīvošanai. …
