Lai spētu noskaidrot atšķirību starp audzināšanas zinātni un audzināšanas mākslu, vispirms runāsim par katru lietu atsevišķi.
Pedagoģija kā zinātne.
Audzināšana kā sevišķi plaša, dziļa un daudzpusīga dzīves parādība sevī ietver zinātnes un mākslas elementus, tādēļ varam secināt, ka pedagoģija ir zinātne un audzināšanas māksla.
Lai mēs spētu runāt par pedagoģijas zinātni- mums jānoskaidro, kas īsti ir zinātne. Zinātne ir pārbaudītas, sistematizētas zināšanas par apkārtējo pasauli un parādībām. Par zinātni mēs varam runāt tad, ja tai ir:
• Savs pētīšanas objekts,
• Pamatjēdzieni (kategorijas),
• Pētīšanas metodes,
• Informācijas avoti,
• Attīstības vēsture.
Pedagoģija ir zinātne par audzināšanu. Vārds „paidagoģija” radies no grieķu „paidagõgos”, kas nozīmē- bērna vadītāju. Senajā Grieķijā par paidagõgu sauca vergu, kas vadīja sava kunga bērnus uz skolu un atpakaļ. Vēlāk šis nosaukums pārgāja tieši uz skolotāju un audzinātāju. Visai zīmīgi, ka gandrīz līdz pat pēdējam laikam audzināšanas zinātni neatzina. Pedagoģiju kā zinātni nostiprināja Ernests Meimanis (1862.- 1915.)
„Zinātnes būtība un patstāvība nav atkarīga no tā, cik vienota šīs zinātnes viela, bet cik šī zinātne savu vielu spējīga aplūkot no viena īpatnēja un patstāvīga viedokļa”(J.A. Students, 1998., 64.).
…
