Kad attiecības izjūk un paliec viens, sajūta ir mazliet tāda, ka zaudējot spēlē - pēdējais pāris šķiras. Tu esi palicis bez pāra – Dievs vien zina, uz cil ilgu laiku. Ar daudzām lietām tiec galā itin labi un galu galā jebkurai situācijai pielāgojies, bet doties kaut kur vienam – emociju gamma variē no sajūtām – man neērti līdz tikai ne to! Bet kāpēc mums būt vienam liekas tik biedējoši un nepanesami? Kā tomēr pielikt punktu un doties? Un noticēt, kā būt vienam var būt arī ļoti pieņemami.
Kad dzīvoji pārī visticamāk, biji aizņemts, ka pat neaizdomājies, kā jūtas tie dzimuma pārstāvji, kuriem pāra nav. Bet tagad, kad draugs, kurai ir sieva un bērni, aicina brīvdienās uz savu atpūtas māju, tu sajūties kā tāds piektais ritenis. …
