Lai izveidotu šo darbu, es pētīju daudzu autoru darbus, kuros viņi apraksta mīlestības, emocionālās saskarsmes lomu bērna attīstībā.
Bērns ir spogulis. Šajā pasaulē viņš ienāk no drošas un siltas vietas - mātes klēpja. Lai mazais cilvēks izaugtu, viņam vajag daudz gribas dzīvot, uzticēšanos šai pasaulei un sajūtu, ka viņš ir kādam vajadzīgs. To bērnam dod māte vai cilvēks, kas uzņēmies atbildību par viņu.
Mīlestība ir pamatā visam, bērns kā puķe barojas no tās un aug sabiedrības locekli.
Bērni jau kopš dzimšanas ir emocionāli ļoti uzņēmīgi. Saskarsme ar pasauli norit galvenokārt jūtu līmenī tas ir noteicošais faktors pasaules izzināšanā. Bērns pirmos iespaidus uzņem caur jūtām. Ja bērns apkārtējo pasauli redz noraidošu, ļaunu, vienaldzīgu un naidīgu, tad nemiers kaitēs viņa valodai, uzvedībai spējām mācīties un kontaktēties ar citiem cilvēkiem, jo bērns ir ne tikai ļoti jūtīgs, bet arī viegli ievainojams.…
