Cietušā tiesības

Cietušā tiesības

2.Personai, kas ir atzīta par cietušo, ir tiesības:
2.1dot liecību lietā,
2.2 iesniegt pierādījumus,
2.3 pieteikt lūgumus (piemēram, izdarīt ekspertīzi, lūgt nopratināt liecinieku utt.),
2.4 iepazīties ar visiem lietas materiāliem no pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas brīža,
izdarīt izrakstus no tiem vai arī ar tehnisku līdzekļu palīdzību nokopēt nepieciešamos lietas materiālus,
2.5 piedalīties lietas iztiesāšanā – tiesas sēdē pašam vai ar pārstāvja palīdzību uzturēt apsūdzību,
2.6 pieteikt noraidījumus,
2.7 iesniegt sūdzības par izziņas izdarītāja(policijas darbinieka),prokurora un tiesas darbībām amatā augstākam prokuroram vai policijas priekšniekam,
2.8 iesniegt sūdzības par tiesas spriedumu, tiesas vai tiesneša lēmumiem augstākas instances tiesai,
2.9 pieprasīt drošības garantēšana Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā (piemēram, fizisko drošību draudu gadījumā).

Ja cietušais vienlaikus ir arī civilprasītājs, viņam ir tiesības pieteikt civilprasību pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī tiesā līdz tiesas izmeklēšanas uzsakšanai.
Civilprasība krimināllietā ir atbrīvota no valsts nodevas. Ja civilprasība krimināllietā nav pieteikta vai ja pieteiktā civilprasība krimināllietā nav izskatīta tāpēc, ka krimināllieta izbeigta vai ir tiesības to pieteikt civilprocesa kārtībā. Šāda prasība ir atbrīvota no valsts nodevas.
Cietušajam – civilprasītājam ir tiesības prasīt procesa virzītājam nodrošināt civilprasību (piemēram, uzliekot arestu apsūdzētā vai tiesājamā mantai).
Cietušajam, kā arī cietušajam – civilprasītājam krimināllietā var būt pārstāvis, kas piedalās kriminālprocesā. Par pārstāvi var aicināt advokātu, arodbiedrību vai citu sabiedrisko organizāciju pārstāvi.
Nepilngadīgajam cietušajam (civilprasītājam) vai arī tādam cietušajam, kas savu psihisko vai fizisko trūkumu dēļ nevar pilnībā realizēt savas tiesības, ir likumiskais pārstāvis, kas realizē pārstāvamā tiesības. Par likumisko pārstāvi procesa virzītājs parasti atzīst vienu no cietušā vecākiem, citu tuvu radinieku vai arī iestādes pārstāvi, kurā uzturas cietušais (piemēram, bērnunama, slimnīcas, pansionāta u.c. pārstāvi).
Ja par likumisko pārstavi atzītā persona neievēro pārstāvamā likumiskās intereses, procesa virzītājs atceļ lēmumu par šīs personas atzīšanu par likumisko pārstāvi un pieņem lēmumu par citas personas atzīšanu par likumisko pārstāvi.
Procesa virzītājs var arī pieņemt lēmumu par pārstāvja – advokāta pieaicināšanu nepilngadīgā cietušā gadījumā, ja ir apgrūtināta vaicitādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība.
Cietušā likumiskajam pārstāvim un pārstāvim krimināllietā ir tādas pašas tiesības kā viņa pārstāvamajam. Taču pārstāvis nevar aizvietot savu pārstāvamo, piemēram, dot liecības, jo viņam ne vienmēr ir zināmi apstākļi, kuriem ir nozīme krimināllietā…