Lai sasniegtu organizācijas mērķus ir nepieciešama ne tikai plānošana un organizēšana, bet arī koordinēšana un motivēšana.
Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību darbību saskaņošana, lai saskaņotu organizācijas mērķus.
Koordinācija var būt vetikāla(starp dažādiem hierarhijas līmeņiem) un horizontāla –starp vienādiem hierarhijas līmeņiem, piem., darbību saskaņošana starp mārketinga un ražošanas nodaļu.Praksē korrdināciju veic sapulces, apspriedes, vadītāja rīkojumi. Visu korrdinācija pasākumu var veikt pirms darbības vai darbības procesā. Koordināciju darbības procesā veic menedžeri. Koordināciju darbības procesā var veikt arībez menedžeru iejaukšanās, izmantojot šādas metodes:
Darbinieku mērķu saskaņošana, kad atsevišķi darbinieki tiek motivēti sasniegt kpējus mērķus;
Darbinieku iesaistīšana, kaddarbinieki ir iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā, un līdz ar to koordinē savu darbu;
Koordinācijas štāba izveidošana, lai lai saskaņotu orgaqnizācijas struktūrvienību un grupu darbību.
Koordinēšanu būtiski ietekmē komunikācijas līdzekļi, koordinēšanas efektivitate ir būtiski atkarīga no konkrētas situācijas, no organizācijas ārējiem faktoriem.…
