Pirmo reizi es izlasīju šo romānu “Mērnieku laiki.” Šajā romānā ir daudz pārdzīvojumu labiem ļaudīm, kuru sirdis ļaunuma nav piedzīvojušas. Galvenā darbība saistās ar zemes mērīšanu, kuru iedala katram cilvēkam. Tā ka romānā ir attēloti gan labi cilvēki, gan slikti, tad tajā parādās skaudība, mantkāre, ļaunprātība...
Taču romāns nevar būt bez mīlestības. Tā, piemēram, divi iemīlējušies, kuri mīlestības dēļ aiziet bojā. Varētu teikt, ka tas pat ir traģisks romāns. Ja salīdzina ar mūsu laika cilvēkiem, tad es pateikšu, lai nu kādi bija tie sliktie cilvēki romānā, tomēr viņi bija draudzīgāki, pieklājīgāki nekā mūsu ļaudis.
Visvairāk šajā romānā es cienu divus tuvus tēlus. Tās ir Annuža un Anniņa. Atklāti sakot, man ir ļoti žēl tādu cilvēku, kas ir veci vai maziņi. Tāpat arī Anniņa ir mazs skuķītis, kas tikai sāk iet skolā un krustmāmiņa Annudža bija jau veca, veca tantiņa, bet tomēr, neskatoties uz saviem gadiem, devās pavadīt mazulīti uz skolu. Un tā ļoti bieži. Annudža ļoti mīlēja savu meitenīti, kā savu īsto meitu. Arī meitene mīlēja ļoti stipri savu veco krustmāmiņu.…
