Personības pamati tiek likti ģimenē, tāpēc psiholoģiskais aspekts ģimenes pedagoģijā ir sevišķi nozīmīgs. Ģimenes, protams, ir ļoti atšķirīgas. Sastopamies ar lielām ģimenēm, kurās ir gan kupls bērnu pulciņš, gan vecāki, gan var būt arī vecmāmiņas un vectētiņi, tāpat ir sastopamas arī pavisam jaunas ģimenes, kurās tikko ir ienācis trešais loceklis- abu jaunlaulāto pirmais mazulis. Ir arī nepilnas ģimenes, kurās visbiežāk pietrūkst tēva stingrās un vienlaikus gādīgās un drošās rokas. Kurā no šīm ģimenēm izaugs vislabākie un viskrietnākie bērni?
Katrs mazulīts ir mīļš un jauks. Paiet gadi. Lielākā daļa no viņiem kļūst par savu vecāku prieku un lepnumu, tuvāko draugu. Bet otra daļa? Kur gan rodas grūti audzināmie, savtīgie egoisti, pat huligāni, likumpārkāpēji, zagļi un izvarotāji? Nekur citur kā šajās pašās ģimenēs.
Viens no svarīgiem faktoriem, kas ietekmē jaunās paaudzes attīstību, ir sociālā vide. Tomēr sociālajai videi individualizēta rakstura, kas atbilstu katra bērna īpatnībām, tāpēc tā viena pati nevar dot pietiekami daudz indivīda izaugsmei. Labai ģimenei daudzos gadījumos ir izšķirīga nozīme bērna attīstībā, jo tā, audzinot bērnus, vienlaikus gādā par to, lai daudzo sociālās vides pozitīvo faktoru ietekme uz viņiem būtu savlaicīga un efektīva, bet negatīvo faktoru ietekme - vājināta vai koriģēta.…
