Kad mēs izdzirdam vārdu- birokrātija- daudziem rodas ne pārāk pozitīvas emocijas. Jo ne vienam vien ir gadījies, ka kādu specifisku kādas iestādes noteikumu dēļ mums neizdodas nokārtot to vai citu jautājumu, ka mums prasa vienu izziņu pēc citas. Tās sagādāt un panākt, lai tas cilvēks, kas to sagatavo, visu izdarītu bez kļūdām, reizēm prasa ne tikai laiku un naudu, bet arī krietnu daļu nervu. Socioloģijā savu devumu organizāciju pētīšanā ir devis Makss Vēbers (1864-1920), vācu sociologs, kura birokrātijas analīze radīja modeli, kas ir izmantojams kā analītisks instruments.
Šajā birokrātijas analīzē Vēbers aizsāka identificēt dažādas pazīmes, un uzskatīja, ka tās pieņem atšķirīgas formas un ir savienojamas ar racionalitāti. Vēbers uzskatīja, ka racionalitāte ir loģisks process, lai nokļūtu pie lēmuma vai zināšanām, un tas ir vērtējams birokrātijā.
Tālāk es pastāstīšu par Vēbera izstrādāto birokrātijas modeli un sīkāk par dažiem tā elementiem.…
