Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.12.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Kubisms', 1.
  • Referāts 'Kubisms', 2.
  • Referāts 'Kubisms', 3.
  • Referāts 'Kubisms', 4.
  • Referāts 'Kubisms', 5.
  • Referāts 'Kubisms', 6.
  • Referāts 'Kubisms', 7.
  • Referāts 'Kubisms', 8.
  • Referāts 'Kubisms', 9.
  • Referāts 'Kubisms', 10.
  • Referāts 'Kubisms', 11.
  • Referāts 'Kubisms', 12.
  • Referāts 'Kubisms', 13.
  • Referāts 'Kubisms', 14.
  • Referāts 'Kubisms', 15.
  • Referāts 'Kubisms', 16.
Darba fragmentsAizvērt

Kubisms ir mākslas virziens, kas radās apmēram divus gadus pēc fovisma kā savdabīgs tā pretmets. Fovistiem raksturīga atteikšanās no telpas dziļuma, visu telpu projicēšana uz vienas plaknes, kāpinātā krāsainība izraisīja šo vērtību dialektisku noliegumu – jauna telpisku efektu meklējums. Tāpēc abi virzieni jāanalizē, uzsverot to dialektisko mijiedarbību. Kubisms bija pirmais no protestējošiem virzieniem, kas izmantoja deformāciju formveides uzdevumu dēļ, turpretī fovisms ar to tikai tiecās izcelt mākslinieka pārdzīvojuma prioritāti redzamās pasaules uztverē. Trīsdimensionālu kubveida elementu parādīšanās jaunajās gleznās arī deva virzienam nosaukumu.
Par kubisma izveidotājiem uzskatāmi P. Pikaso (Spānija) un Ž. Braks (Francija). Visdziļākās saknes kubisms laida Francijā. To varētu izskaidrot ar frančiem piemītošo racionālismu, tieksmi uz konstruktīvu skaidrību. Taču, kad 1911.gadā kubisti izstādīja savus darbus Neatkarīgo salonā, sabiedrības doma bija satriekta. „Gleznas uztvēra kā draudus pastāvošajai iekārtai”.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants