Vērtējums:
Publicēts: 06.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Skolas vadītāja personība, zināšanas un prasmes', 1.
  • Referāts 'Skolas vadītāja personība, zināšanas un prasmes', 2.
  • Referāts 'Skolas vadītāja personība, zināšanas un prasmes', 3.
  • Referāts 'Skolas vadītāja personība, zināšanas un prasmes', 4.
  • Referāts 'Skolas vadītāja personība, zināšanas un prasmes', 5.
  • Referāts 'Skolas vadītāja personība, zināšanas un prasmes', 6.
  • Referāts 'Skolas vadītāja personība, zināšanas un prasmes', 7.
  • Referāts 'Skolas vadītāja personība, zināšanas un prasmes', 8.
  • Referāts 'Skolas vadītāja personība, zināšanas un prasmes', 9.
  • Referāts 'Skolas vadītāja personība, zināšanas un prasmes', 10.
  • Referāts 'Skolas vadītāja personība, zināšanas un prasmes', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Tēmas    3
  Vadītāja personība   
  Personības jēdziens   
  Personības veidošanās   
  Izaugsmes redzējums   
  Kopveselums   
  Vadības stils   
  Profesionālo funkciju veidotājs   
  Domāšanas veids   
  Spējas. Prasmes   
  Izglītības kvalitāte    9
  Secinājumi    9
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    10
Darba fragmentsAizvērt

Referāta mērķis - iepazīties ar skolas vadītāja iespēju sevi pilnveidot profesionālai darbībai pedagoga darbā.
Uzdevums – izpētīt literatūru, interneta resursus un, balstoties uz personīgo darba pieredzi, konstatēt pedagoga personīgās attīstības iespējas skolvadības pārmaiņu laikā.
Aktualitāti nosaka tas, ka pārmaiņu laikā izglītības sistēmā vadītājiem jābūt elastīgiem, zinošiem, erudītiem, personībām, autoritātēm un jāprot piemēroties esošiem apstākļiem, lai celtu darba efektivitāti.


Ir dažādi uzskati par to, kādam jābūt vadītājam, tāpat kā par to, kas ir personība. Psiholoģijā apskata attīstības virzītājspēkus psihē. Katrs cilvēks ir personība. A.Adlers 20.- 30.gados personību traktēja pēc individuālpsiholoģijas skolas uzskatiem: personībai piemīt savs sākotnējais pirmatnējais kodols, būtība, kas nosaka personību kā tādu, personība ir neatkārtojama, unikāla vienība. Pats kodols dzīves laikā nemainās, tikai „apaug ar dzīves pieredzi. Ja pieņem, ka cilvēks ir unikāls fizioloģiski un ģenētiski, tad kļūst skaidrs, kāpēc pastāv problēma par cilvēka personības definēšanu. Definējot, būtu jāņem vērā katrs cilvēks atsevišķi, taču tas nav iespējams, tad jāmeklē kopsakarības, kas atkārtojas visiem kaut cik līdzīgi. Cilvēks vienmēr pastāv kustībā, kādā attīstības posmā. Darbojoties kādā sfērā, vienmēr tiek uzstādītas kādas noteiktas prasības, izvirzīti kādi noteikumi. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants