Vērtējums:
Publicēts: 12.06.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 1.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 2.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 3.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 4.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 5.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 6.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 7.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 8.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 9.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 10.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 11.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 12.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 13.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 14.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 15.
  • Referāts 'Sociālā interakcija', 16.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  IEVADS    3
2.  SOCIĀLĀ INTERAKCIJA    4
2.1.  Audiences efekts    5
2.2.  Sadarbošanās efekts    5
3.  INTERAKCIJAS TEORĒTISKĀS PERSPEKTĪVAS    7
3.1.  Simboliskais interakcionisms    7
3.2.  Sociālā dramaturģija    8
3.3.  Sociālās apmaiņas teorija    9
3.4.  Etnometodoloģija    10
4.  SOCIĀLAS INTERAKCIJAS PRASMES    12
5.  NOBEIGUMS    13
6.  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    14
Darba fragmentsAizvērt

5. NOBEIGUMS
Lai gan mūsdienu cilvēka dzīve nav iedomājama bez komunikācijas un savstarpējas interakcijas ar pārējiem sabiedrības locekļiem, cilvēkiem prasmes sadarboties ar citiem ir jāiemācās, jo tās neiedzimst. Jebkurā sociālās interakcijas gadījumā ļoti svarīgs elements ir iespaida atstāšana, kura laikā persona iegūst identitāti vai asociācijas citu cilvēku acīs, kā arī izveido savu priekšstatu par citiem cilvēkiem. Kanādiešu sociologs Goffmans to definē kā „sevis paša prezentēšanu”. Par „sevi pašu” tiek uzskatīta identitāte, kuru cilvēks nolēmis piedēvēt sev konkrētajā cilvēku kompānijā. Cilvēka rīcība ir veidota tā, lai atstātu uz apkārtējiem patīkamu un pozitīvu iespaidu, kas sekmētu arī turpmāku sadarbību, jo negatīva apkārtējo reakcija var izmainīt cilvēka uzskatus par pieņemamu un nepieņemamu rīcību. Dzīves laikā cilvēks iemācās uzvesties atbilstoši situācijai. Indivīdu uzvedība atšķirās svešinieku un draugu vai ģimenes priekšā.
Indivīda rīcība ir ļoti atšķirīga dažādās situācijās. Ja cilvēks ir viens, viņš rīkosies lēnāk un apdomīgāk kā tad, ja apkārt būs citi, kuri viņa darbību vēros. Tad persona zina, ka viņa rīcība tiks vērtēta, tādēļ rīkojas ātrāk, lai atstātu labāku iespaidu, bet pētījumi ir pierādījuši, ka šādos gadījumos tiek pieļautas daudzas kļūdas. Šo parādību dēvē par audiences efektu. Sociālās apamiņas teorijas piekritēji uzskata, ka cilvēka rīcība būs atkarīga no tā, cik lielu labumu viņš var gūt no tās - ja gribi kaut ko saņemt, jābūt gatavam dot pretī.
Nav iespējams precīzi definēt interakciju un tās būtību, jo šī sociālā procesa pamatlikumi, pamatnosacījumi nav ierakstīti nekāda veida statūtos, tie vienkārši ir. Šie likumi pastāv cilvēku prātos un tiek mantoti, kā arī nodoti tālāk no paaudzes paaudzē. Savā ziņā sociālās interakcijas prasmes var pielīdzināt instinktiem, lai gan tie, atšķirībā no interakcijas prasmēm, iedzimst, tie tāpat ir visiem saprotama un normāla parādība. Cilvēks visas savas dzīves laikā turpina izprast sociālās interakcijas būtību, meklē pareizo pieeju sev vēlama efekta sasniegšanai un pūlas uzturēt ar sabiedrību labas attiecības.

Autora komentārsAtvērt
Atlants