Laikmets, kuru vēsturē pieņemts apzīmēt par viduslaikiem, aptver daudzus gadsimtus, kuru gaitā izmainījās cilvēku sabiedrība uz zemes. Viduslaiki ilga aptuveni 1000 gadus - apmēram no 5.gs. līdz 15.gs. beigām. Vēsturisku laikmetu robežas ir grūti noteikt precīzi, jo vēstures process ir nepārtraukts, un vēsturnieku vidū valda nevienprātība. Lai nu kā, bet viduslaikus novērtēt ir diezgan grūti. Renesanses humānisti viduslaikus dēvēja par tumšajiem, drūmajiem gadsimtiem, par pagrimuma laiku, kad nenovērtēja cilvēka personību, un sabiedrības degradācijas laiku, kas bija starp antīkās kultūras uzplaukumu un jaunu kultūras, ekonomikas, zinātnes un sociālā līmeņa augšupeju jauno laiku sākumā. Bet šāds vērtējums ir vienpusīgs, jo viduslaikos tika likti pamati mūsdienu Eiropai, tās nācijām ar savu kultūru un nacionālajām valodām. Tomēr spītējot baznīcas cenzūrai, attīstījās zinātne. Veidojās pilsētas, tirdzniecības un pilsētu savienības. Tāpat viduslaikus viennozīmīgi nevar nodēvēt par kultūras pagrimuma laiku, jo attīstījās un savus ziedu laikus piedzīvoja tādi mākslas stili kā romānika un gotika. Tomēr tam visam pāri stāvēja kristīgās baznīcas diktētie likumi un reliģija. …
