Gotika Vācijā

Jēdzienu „gotika” radījuši renesanses laika vēsturnieki, kuriem vārds „gotika” bija sinonīms vārdam „barbarisms” (no ģermāņu cilts-gotiem). Ar to viņi apzīmēja visu viduslaiku mākslu. Vēlāk vārds „gotika” zaudēja savu nicinošo nozīmi un ar to sāka apzīmēt tikai klasisko un vēlo viduslaiku mākslu. Īstenībā gotiskais stils ir viens no lielākajiem pasaules fenomeniem. Tas aptvēra laika posmu no 13. līdz 15.gs.
12.gs. Rietumeiropā pilsētas strauji attīstījās par amatniecības un tirdzniecības centriem. Tajās palielinājās iedzīvotāju skaits. Daudzas pilsētas ar īpašiem līgumiem nostiprināja savu neatkarību no feodāļiem. Tādējādi pilsētu iedzīvotāji ieguva relatīvu brīvību un centās pēc pašpārvaldes. Viņi kļuva par birģeriem- šā laikmeta progresīvāko iedzīvotāju slāni
Reliģija šajā laikā visumā saglabāja savu iespaidu, tomēr dogmatiskajai šaurībai lielā mērā bija jāatkāpjas izglītības priekšā. Pirmo reizi parādījās viens no svarīgākajiem kultūras faktoriem- universitātes.
Laicīgajās publiskajās skolās mācības notika nevis latīņu, bet vietējo tautu valodā. Pārmaiņas bija manāmas arī ētikas laukā- radās sievietes kults, pašaizliedzīgas mīlestības slavināšana. Mākslā lielu nozīmi guva ceļojoši dzejnieki- dziesminieki, ko dēvēja par trubadūriem, truveriem vai minnezengeriem. …