No 1850. gada Šveicē bija vairākas naudas spiestuves. Apritē bija vairāk kā 860 dažādas monētas ar dažādu vērtību un nomināliem. Tajā laikā uz Šveici devās daudz ārvalstu tirgoņi, kas Šveicē atstāja lielu daudzumu dažādu valstu naudas. Rezultātā nacionālā valūta sastādīja tikai 15% no visas apritē esošās naudas. Šis fakts stipri apgrūtināja valūtas sistēmu, tāpēc 1850. gada 7. maijā sasauktā federālā sapulce nolika franku kā Šveices valūtas vienību. Tad arī sāka reāli apgrozīt Šveices franku.
1881. gadā tika izdots jauns valsts likums par to, ka visu kantonu banknotēm ir jābūt vienādām. Šis likums tika realizēts 1883. gadā, kad tika izveidota pirmā vienotā banknote. Šo starplaika banknotes dizainu izveidoja Vīnes profesors Džozefs Stroks un uz tās bija attēlots majestātiska, stāvoša Helvetija – Šveices sievietes personifikācijas figūra.…
