Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Depresija', 1.
  • Prezentācija 'Depresija', 2.
  • Prezentācija 'Depresija', 3.
  • Prezentācija 'Depresija', 4.
  • Prezentācija 'Depresija', 5.
  • Prezentācija 'Depresija', 6.
  • Prezentācija 'Depresija', 7.
  • Prezentācija 'Depresija', 8.
  • Prezentācija 'Depresija', 9.
  • Prezentācija 'Depresija', 10.
  • Prezentācija 'Depresija', 11.
  • Prezentācija 'Depresija', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Depresija
Depresija ir bieži sastopama slimība, kas piemeklē daudzus cilvēkus visā pasaulē. Aptuveni 10 – 15 % no visiem iedzīvotājiem dzīves laikā cieš no depresijas, un tā biežāk skar sievietes un vecus cilvēkus. Tai pašā laikā depresijas ārstēšanai pieejami vairāki terapijas veidi, un lielākajai daļai cilvēku depresiju var sekmīgi izārstēt.

No kā rodas depresija
Depresija var rasties kādu izteiktu emocionālu pārdzīvojumu rezultātā. Tuvinieki it kā saprot tās iemeslu un atzīst, ka depresijai ir pamats, tomēr nereti cilvēka psihisko reakciju izpausmes nav samērīgas ar paša notikuma smagumu un ilgumu.
Depresija var būt kā sekas kādai slimībai, piemēram, audzējam.
Un depresijai var arī nebūt kāds redzams ārējs cēlonis, bet cilvēks jūtas izteikti nomākts, nelaimīgs, ar gausām kustībām un domāšanu.

Depresijas ārstēšana
Terapija ir atbilstīga depresijas izpausmju smagumam. Vieglos gadījumos varbūt pietiks ar ģimenes ārsta sapratni, atbalstu, psihoterapeita konsultāciju, bet, ja slimības izpausmes smagākas, tad noteikti vajadzīga psihiatra konsultācija un pat jāapsver iespēja par ārstēšanos slimnīcā. Ambulatoros apstākļos medikamentozas - antidepresantu terapijas uzsākšanu izlemj ģimenes ārsts vai psihiatrs. Smagos gadījumos medikamenti jālieto, lai pēc iespējas mazinātu depresijas simptomus un pacients kaut daļēji atgūtu zaudēto enerģiju un dzīvesprieku. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants