| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Mikroflora | 5 |
| 1.1. | Gaisa mikroflora | 5 |
| 1.2. | Augsnes mikroflora | 6 |
| 1.3. | Ūdens mikroflora | 6 |
| 1.4. | Cilvēka gremošanas sistēmas mikroflora | 7 |
| 1.5. | Vagīnas mikroflora | 7 |
| 1.6. | Cilvēka normālā mikroflora | 8 |
| 2. | Kopsavilkums. Mikroorganismu nozīme apkārtējā vidē | 9 |
| Secinājumi | 10 | |
| Izmantotie avoti | 11 | |
| Pielikums | 12 |
Gaisa mikroflorā var būt no dažiem mikroorganismiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu mikroorganismu vienā kubikmetrā. Tie atrodas arī 80 km augstumā virs zemes. Tie nokļūst gaisā galvenokārt no augsnes, dzīvniekiem, cilvēkiem, augiem. Parasti gaisā mikroorganismi atrodas uz putekļiem un sīkos ūdens pilieniņos. Gaisā mikroorganismi uzturas īslaicīgi, jo izžūst vai iet bojā ultravioletā starojuma ietekmē. (1,173; 3, 439)
Gaisa mikroflora ir daudzveidīga pēc sastāva un daudzuma. Tā izmainās atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, gadalaika, apvidus sanitāri epidemioloģiskā sastāva un daudziem citiem faktoriem. Virs jūrām, kalnos, Arktikas gaisā ir samēra maz mikroorganismu. Visvairāk to ir virs biezi apdzīvotiem rajoniem. Daudz mikroorganismu ir to telpu gaisā, kurās atrodas un pārvietojas daudz cilvēku. Brīvā dabā vismazāk mikroorganismu ir ziemā, visvairāk vasarā. Ziemā augsni pārklāj sniegs un gaiss nesaskaras ar to. Turpretī vasarā ar vēju no augsnes mikroorganismi tiek ienesti gaisā. (1, 173)
Gaisa mikrofloras sastāvs ir nenoteikts. Tajā var atrasties dažādi koki, sarcīnas, sporveidotājas un bezsporu nūjiņas, raugi, mikroskopisko sēņu sporas. Gaisā ap slimiem cilvēkiem un dzīvniekiem var būt patogēni mikroorganismi (galvenokārt elpošanas sistēmas slimību ierosinātāji), tātad ar gaisu var tikt pārnesti dažādi patogēnie mikroorganismi, kuri izraisa infekcijas slimības: tuberkulozi (Mycobacterium tuberculosis (1.att. skatīt pielikumā)), stafilokoku, streptokoku infekcijas, gripu u.c. …
Augsnes mikroflora sastāv no daudzveidīgam baktērijām, aktinomicetēm, mikroskopiskām sēnītēm. Ūdens mikroflorai raksturīgas kustīgas, nesporulējošas gramnegatīvas, nūjiņveidīgas baktērijas. Kuņģī un tievajā zarnā mikroorganismu ir maz. Visvairāk mikroorganismu ir resnajā zarnā. Bērniem visvairāk – pienskābās baktērijas, pieaugušajiem – kolibaktērijas un enterokoki. Normālā zarnu mikroflora piedalās gremošanas procesā, izdala bioloģiski aktīvas vielas, ir antagonisti daudziem patogēniem mikroorganismiem.
