Umberto Eko savā esejā izvirza vienu galveno problēmjautājumu:
• Kāds ir Kasablankas valdzinājums?
Dīvaini ir tas, ka ja cilvēki 50-tajos gados atkārtoti skatās Kasablanku, rodas parasta nostaļģija, bet jaunieši, to redzot, sveic katru ainu ar applausiem. U.Eko uzsver, ka pēc jebkādiem stingriem kritikas
standartiem Kasablanka ir ļoti viduvēja filma, tai ir zema psiholoģiskā ticamība ar nelieliem dramatiskiem efektiem. Autors uzsver, ka Kasablanka ir periodiski atdzīvināta filma, bet iespējams tieši tas padara to par šedevru, jo katrs elements atrodas pareizajā vietā. Jau pati radītā noskaņa un darbības vieta , saista dažādus
stāstus, kas radīti pirms šīs filmas.…
