Ekonomikas teorija izzina ekonomikas subjektu rīcības likumus un to izmantošanas nosacījumus divos saimniekošanas līmeņos: mikroekonomikas un makroekonomikas līmenī.
Mikroekonomika pēta tirgus saimniecības cēloņsakarības, ekonomiskās uzvedības (rīcības), t. sk. lēmumu pieņemšanas sociāli ekonomisko motivāciju mājsaimniecību un uzņēmumu līmenī. Mikroekonomikas pētījumu lokā ietilpst tās likumsakarības, kas aptver atsevišķa preču veida ražošanu un realizāciju, pieprasījumu un piedāvājumu.
Abus saimniekošanas līmeņus salīdzina šādi: mikroekonomika pēta koku, bet makroekonomika – mežu.
Makroekonomikas procesi sakņojas mikroekonomikā. Inflācija ir tipiska makroekonomiska parādība, taču cenu celšanās vispirms skar konkrētu preci mikrolīmenī. Analoga ir situācija ar bezdarbu valsts mērogā (makroekonomika), jo darbinieku atlaišana sākas uzņēmumā, firmā (mikroekonomika). Pat tāds fundamentāls makroekonomikas pamatrādītājs kā IKP veidojas no pievienotās vērtības, kas rodas ražotnēs, pakalpojumu sniegšanas vietās mikroekonomikā.
Cilvēku vajadzības pastāvīgi pieaug un ir neierobežotas, bet ekonomiskie resursi to apmierināšanai ir ierobežoti. …
