• Demokrātiskais elitisms: M.Vēbera, J. Šumpētera demokrātijas koncepcijas

     

    Konspekts2 Politika

Vērtējums:
Publicēts: 04.05.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Demokrātiskais elitisms: M.Vēbera, J. Šumpētera demokrātijas koncepcijas', 1.
  • Konspekts 'Demokrātiskais elitisms: M.Vēbera, J. Šumpētera demokrātijas koncepcijas', 2.
  • Konspekts 'Demokrātiskais elitisms: M.Vēbera, J. Šumpētera demokrātijas koncepcijas', 3.
  • Konspekts 'Demokrātiskais elitisms: M.Vēbera, J. Šumpētera demokrātijas koncepcijas', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Ko Šumpēters saprot ar “kopīgā labuma” un “tautas gribas” principiem? Kālab tie nav pietiekami demokrātijas izpratnei?

Šumpēters uzskata, ka demokrātija ir politiska metode, kas nosaka, kā pieņemt dažādus lēmumus, piešķirot noteiktiem indivīdiem varu lemt par visiem jautājumiem, pamatojoties uz cīņu par vēlētāju balsīm. Viņš ir pārliecināts, ka demokrātija nozīmē to, ka cilvēkiem ir iespēja pieņemt vai noraidīt tos viņu izvēlētos pārstāvjus, kas valda pār viņiem. Tajā pašā laikā pilsoņi nav spējīgi izlemt politiskus jautājumus, jo viņi nepārzina šo jomu.
Šumpēters saistībā ar demokrātiju apskata kopējo labumu, kas ir tieši saistīts ar kopējo gribu un kas apvieno visu saprātīgo indivīdu gribu, ieverot arī tādas vispārējas vērtības kā labklājību un laimi. Lai gan indivīdiem ir atšķirīgas intereses, viņiem ir jāvienojas par kopīgiem mērķiem, kas ir iespējami tikai tad, ja visa sabiedrība iesaistās sabiedriskajās lietās. Indivīdu griba veido tautas gribu, kas izsaka kopējo labumu, pēc kā tiecas visu indivīdu gribas. Tiek uzsvērts tas, ka viedokļu un uzskatu daudzveidība ir šķērslis tam, lai ar jēdzienu kopējais labums apzīmētu kādas viennozīmīgas lietas. Lai arī ar kopējo labumu tiktu saprasts galvenokārt materiālais labums, tas varētu neietilpt visu indivīdu primārajās interesēs.
Kopējā griba un arī tautas griba demokrātiskā procesā ieņem lielu nozīmi.

Autora komentārsAtvērt
Atlants