Dzimis 1856. gadā 6. maijā Freibergā, Morāvijā (Čehoslovākijā) ebreju ģimenē. „Pirmo izglītību gūst ģimenē. īpaša nozīme ir Bībelei.”[14]
1865. gadā sāk apmeklēt skolu (Šperla ģimnāziju). Viņš pats par sevi saka:” Jau skolā es biju drošsirdīgs opozicionārs un vienmēr atrados tur, kur jāaizstāv kas ekstrēms un parasti par to jāmaksā.”[14] Šis moto vijas cauri visai viņa dzīvei.
1873. gadā sāk studēt medicīnu. Izvēles motīvs, „tēva pārspēšana, sevis apliecināšana viņa priekšā.”[16] Centīgs un zinošs mācībās (prot sengrieķu, latīņu, angļu, franču un spāņu valodu). Valodu zināšanām vienmēr ir bijusi liela nozīme.
Jau studiju gados Freids veic pirmos atklājumus par zušu dzimumatšķirībām un gandrīz atklāj neironus.
1882. gadā pāriet darbā uz Vīnes sabiedrisko slimnīcu. Šī pavērsiena cēlonis ir Marta Bernaisa, ar kuru Freids arī saderinās. Piekrīt laulībām ar nosacījumu, ja vīrs nodrošinās viņu finansiāli. Freids nenāk no turīgas ģimenes, tādēļ viņi nevar apprecēties uzreiz. 1886. gadā Marta ar māti pārceļas uz Vendsbeku pie Hamburgas un saderinātie ir spiesti dzīvot šķirti.
1883. gadā Freids iestājas darbā psihiatriskajā klīnikā, taču par privātdocentu kļūst tikai 1885. gadā. „Publicē darbus neiroloģijā, kas nostiprina viņa zinātnisko reputāciju”, bet darbs par kokaīnu (1884. g.) to iedragā „(un garīgais satricinājums tā dēļ saglabājas ilgi)”.[20] Freidu apsteidz Kollers idejā par kokaīna izmantošanu anestēzijā.…
