| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Maksātnespējas procesa vēsture | 4 |
| 2. | Maksātnespējas procedūru regulējuma nepieciešamība un nosacījumi | 9 |
| 2.1. | Fiziskās personas bankrota procedūra | 9 |
| 2.2. | Fiziskās personas saistību dzēšanas procedūra | 12 |
| 3.1. | Juridiskās personas maksātnespēja atšķirības | 15 |
| 3.2. | Fiziskās personas maksātnespēja atšķirības | 18 |
| 4. | Tiesu prakses analīze | 21 |
| 4.1. | Tiesvedība fiziskās personas maksātnespējas procesā | 21 |
| 4.2. | Tiesvedība juridiskās personas maksātnespējas procesā | 24 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 28 | |
| Nobeigums | 29 | |
| Literatūras un avotu saraksts | 30 |
Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Fiziskās personas Maksātnespējas likumā normatīvajā regulējuma netiek pielietoti kritēriji pēc kuriem tiek nodalīti parādnieki atkarībā no mantas un naudas līdzekļu daudzuma.
2. Fiziskās personas maksātnespējas process tiek piemērots vienādi gan personai, kurai nav mantas, gan personai, kurai ir manta, vai manta ir lielā apjomā. Tas ietekmē procesuālos termiņus, jo attiecībā pret personu, kurai ir manta, vai manta lielā apjomā, nepieciešams ilgāks laiks un vairāk procesuālo darbību.
3. Administratori lēmumus pieņem vienpersoniski, un tas rada risku tam, ka naudas līdzekļi, kas iegūti pārdodot parādnieka mantu var tikt izlietoti nekontrolēti, jo neviens nepārbauda, kā administrators ar to rīkojies.
Priekšlikumi:
1. Veikt Maksātnespējas likuma grozījumus, ieviešot atsevišķu likuma pantu, kurā noteikti kritēriji, pēc kuriem administrators noteiktu parādnieka mantas apjomu. Kritēriji tiktu noteikti ņemot vērā parādnieka valdījumā esošo kustamo un nekustamo mantu. Piemēram, parādniekam, kurā valdījumā ir trīs vai vairāk nekustāmie īpašumi tiktu pieskaitīts pie parādnieku grupas, kurai ir manta lielā apjomā.
…
