Neliels ieskats,kas aprakstīts esejā...Mācīšana tikai tad ir iederīga, kad tā virzās attīstībai pa priekšu. Tad rodas attīstība un tā iedzīvina daudzas funkcijas, kuras ir nobriešanas stadijā un atrodas tuvākās attīstības zonā. Tā arī ir mācīšanas galvenā nozīme attiecībā uz attīstību. Mācīšana nebūtu vajadzīga, ja mācību procesā varētu izmantot vienīgi to, kas jau nobriedis attīstībā, ja mācīšana pati nebūtu attīstība un jaunā rašanās cēlonis.
bērnam var iemācīt tikai to, ko viņš spēj iemācīties, tādēļ pedagoģijai jāorientējas nevis uz bērna attīstības vakardienu, bet uz tās rītdienu...
