Atsevišķu (speciālu) zinātņu specifika: problēmas, objekti, priekšmeti, metodes, zinātniskas teorijas un to pārbaudes. Filosofisku problēmu raksturs: filosofisku zināšanu veidošanās īpatnības un to evolūcija. Atsevišķu zinātņu veidošanās un atdalīšanās no filosofijas.
Filosofijas un atsevišķu zinātņu attiecības: mūsdienu filosofisku zināšanu specifika. Filosofijas tradicionālās nodaļas: epistemoloģija, metafizika un ontoloģija, ētika, estētika, reliģijas filosofija, sociālā un politiskā filosofija, zinātnes filosofija, tiesību filosofija, apziņas un dzīves filosofija.
1.2. tēma.Mūsdienu filosofijas problēmas,funkcijas un kritēriji.
( 2. - Ievadlekcija)
Galvenā filosofiskā problemātika: zināšanas un zinātnes metodes; veselā un tā daļu eksistēšana, telpa un laiks, Dieva esamības pierādījumi, gribas cēlonība un brīvība; cilvēka būtība un viņa dzīves orientācijas, sociālas struktūras un to evolūcija.
Mūsdienu filosofijas svarīgākās funkcijas. Parastā (sadzīves), mākslinieciskā, reliģiozā un zinātniskā pasaules izpratne. Filosofija kultūras sistēmā: filosofija un māksla, filosofija un reliģija, filosofija un zinātne. Filosofijas priekšmets un kritēriji.
…
